Daniels Negreanu. 1. daļa: Super High Roller turnīri, spēlēšana vienā līmenī ar jaunajiem un gatavošanās PSPC

Daniela Negreanu pirmā Hendon Mob datu bāzē reģistrētā naudas balva bija 1997. gadā, kad viņš vēl patiešām bija pokera iesācējs. Kopš tā laika viņš turnīros ir vinnējis vairāk nekā $35 miljonus un piedalījies miljons dolāru vērtās naudas spēļu izspēlēs, turklāt par viņa dzīvi pat ir izveidota dokumentālā filma. Pietiks, ja teiksim, ka viņš ir pieredzējis visu, ar ko vien pokera pasaulē var saskarties. Vismaz, līdz kamēr pienāks PokerStars Players No Limit Hold'em Championship (PSPC) turnīrs...


Daniels Negreanu Prāgā spēlētāju pilnā zālē paziņo par PSPC

Kā cilvēkam, kuram PokerStars Championship Prague posmā tika uzticēts paziņot par PSPC un kā galvenajam šī turnīra plānošanas konsultantam, Negreanu profesionālā reputācija lielā mērā ir atkarīga PSPC panākumiem. Kaut arī līdz PSPC vēl ir daudz laika (tas norisināsies 2019. gada janvārī), var droši apgalvot, ka viņš ir pārliecināts par projekta panākumiem. PokerStars bloga rakstā Negreanu izteicās: "Manuprāt, tas kļūs par prestižu un ievērojamu turnīru - PokerStars ir domājis par veidiem, kā izveidot ko tādu, kam sabiedrībā būtu plaša rezonanse, un šis turnīrs, viņuprāt, varētu būt tieši tāds."

Laiks gatavoties PSPC

PokerStars spēlētājiem ir pieejami vairāk nekā 300 Platinum Pass komplekti $30 000 vērtībā. Ar to Jūs varēsiet piedalīties $25 000 dalības maksas PSPC turnīrā, turklāt tas segs Jūsu izdevumus, viesnīcas numuriņu un pietiekoši daudz vietējo Bahamu salu delikatešu. Taču, pieņemsim, ka Jūs esat vinnējis Platinum Pass un nodrošinājis sev vietu šajā vienreizējā turnīrā.

Jums īsti nebūs izredžu uzvarēt, vai ne tā? Un kā būs vienkārši ar naudas balvu? Par laimi, Negreanu kungs par Jūsu iespējām ir daudz optimistiskāks. Šīs ekskluzīvās intervijas pirmajā daļā Jūs uzzināsiet, kā sagatavoties PSPC un ko sagaidīt no šī $25 000 turnīra. 

PokerStars skola (PS): Vai pirms dalības lielā pokera turnīrā Jūs ievērojat noteiktu plānu?

Daniels Negreanu (DN): Es jau ikdienā dzīvoju pēc stingri noteikta plāna. Galvenais, ko es vienmēr iesaku, ir izgulēties. Es esmu liels guļava. Naktī es nemainīgi guļu astoņas stundas. Attiecībā uz gatavošanos, ieturiet kārtīgas brokastis, veselīgus dārzeņus un spēka kokteili - kaut ko tamlīdzīgu. Parūpējieties arī par to, lai nebūtu nekādu traucēkļu. Vienkārši mēģiniet koncentrēties tam, kas Jums šajā dienā jādara.

PS: Vai tuvojoties turnīram labāk būtu daudz spēlēt pokeru vai arī atpūsties, lai turnīra dienā būtu možs?

DN: Spriežot pēc savas pieredzes, vienādi efektīvi ir abi varianti. Ja Jums viss iet no rokas un Jūs vinnējat, spēlējiet daudz pokera. Taču, ja Jums tik labi neveicas un Jūs piedzīvojat zaudējumu pēc zaudējuma, pēc pauzes dažreiz Jūs atgriezīsieties ar svaigu pieeju un veselīgu uztraukumu. Šis veselīgais uztraukums ir tas, kas man neļauj zaudēt modrību.

PS: PSPC droši vien būs simtiem spēlētāju, kuri nekad agrāk nebūs spēlējuši neko tādu, kas līdzinātos $25 000 dalības maksas turnīram. Vai Jums šādiem spēlētājiem ir kādi ieteikumi turnīra sākuma posmam, lai viņi tik ļoti nenervozētu?

DN: Parasti šādos turnīros Jūs sākat spēlēt ar tik lielu žetonu skaitu (attiecībā pret obligātajām likmēm), ka nav nepieciešams mēģināt jau sākumā izvirzīties vadībā. Ja pagaidām Jūs nejūtaties drošs, es ieteiktu spēlēt nedaudz konservatīvāk, nedarīt neko pārgalvīgu un mēģināt noskaidrot, kuras ir šī galda haizivis, kuri no spēlētājiem kvalificējās tāpat kā Jūs un ko viņi visi par Jums domā. Pirmo pāris stundu laikā pārējiem spēlētājiem par Jums izveidosies priekšstats, kuru Jūs pēc tam varēsiet sākt izmantot savā labā.


Vinnējot kādu no šiem Platinum Pass, Jūs saņemsiet $30 000 vērtu komplektu uz Bahamām

Cilvēki pieļauj lielu kļūdu, domādami: "Es šajā turnīrā uzvarēšu!" Taču uzvarēt turnīrā nav iespējams pirmajā līmenī, Jūs varat tikai zaudēt.

PS: Vai tā ir kļūda, ja PSPC turnīram kvalificējušies spēlētāji nedodas uz to vienkārši ar mērķi labi pavadīt laiku?

DN: Man vislabākie rezultāti pokerā ir tad, kad man ir interesanti, vai nu tāpēc, ka ir ļoti spēcīgi konkurenti, vai arī pie galda norisinās aizraujošas sarunas. Ja Jums ir tik augsts stresa līmenis, ka Jūs pat neizbaudāt apkārt notiekošo, iespējas, ka Jūs spēlēsiet savā labākajā līmenī, būs krietni mazākas.

Vajadzētu justies cik iespējams komfortabli, taču dažiem spēlētājiem sākumā tas nebūs viegli. Taču pēc dažām stundām Jūs sapratīsiet, ka tas ir tikai pokers - tā pati spēle, kuru spēlējot Jūs šeit nokļuvāt! Iespējams, ka Jūs spēlēsiet pret nedaudz spēcīgākiem pretiniekiem, taču tas joprojām būs tikai pokers.

PS: Ja Jūs neizbaudāt spēlēšanu, vai tas nozīmē, ka Jūs jau esat daļēji zaudējis?

DN: Manuprāt, spēlēšanu var izbaudīt tad, ja Jūs no tās neko nesagaidāt. Pārāk daudz domājot par naudas balvu vai uzvaru, palielinās Jūsu stresa līmenis. Taču, ja Jūs sāksiet spēlēt negaidot uzvaru un vienkārši izbaudīsiet šo pieredzi, spēlējot tā, kā Jūs jūtaties komfortabli, zaudējuma gadījumā Jūs nebūsiet satriekts. Tāpēc, ka droši vien Jūs patiešām arī zaudēsiet! Ja Jūs to pieņemsiet jau sākumā, Jums nebūs ko zaudēt.

PS: Uz brīdi novirzoties no PSPC, kādi spēlētāji mūsdienās piedalās Super High Roller turnīros?

DN: Pārsvarā tie ir profesionāļi. Turnīrs, kurā es pašreiz spēlēju ($100 000 dalības maksas turnīrs Bellagio, kuru Daniels beidza otrajā vietā, saņemdams $936 000], ir viennozīmīgi līdz šim visgrūtākais pokera turnīrs, kurā esmu spēlējis. Šajā turnīrā sākumā bija 20 spēlētāji - ne viens no viņiem nestrādā, neviens nespēlē tikai savam priekam un viņi visi ir augsta līmeņa meistari.

Tāpēc tas ir ļoti, ļoti grūts turnīrs. Parasti šādos turnīros piedalās kādi 20 profesionāļi un varbūt trīs, kuri to dara izklaides pēc. Taču arī pret šiem neprofesionāļiem dažreiz ir grūti spēlēt, jo viņi ir gudri cilvēki, kuriem ir pietiekoši daudz naudas, tāpēc viņi saprot, ka viņi nav favorīti un atrodas šeit tikai tāpēc, lai piedzīvotu kaut ko jaunu. Šeit reti var sastapt vidējā līmeņa spēlētājus, kuri ir gatavi maksāt un spēlēt šādā turnīrā. Tas ir zināms visiem (ja vien Jūs neesat Fils Helmuts), ka šie ir visu laiku labākie No Limit Hold'em pokera spēlētāji.


Fils Helmuts bieži vien izturas noraidoši pret jaunās paaudzes pokera spēlētājiem

PS: Ņemot vērā, ka Super High Roller turnīros ir tik daudz labu spēlētāju, vai starp spēlētājiem ir ievērojamas prasmju atšķirības jeb tomēr liela nozīme ir mainīgajiem rezultātiem, par cik Jūs visi esat vienlīdz spēcīgi?

DN: Nešaubīgi, ka mainīgie rezultāti spēlē daudz lielāku lomu, kad vienā turnīrā piedalās tik daudz tiešām labu spēlētāju. Protams, ka daži spēlētāji ir labāki par citiem, taču prasmju pārsvars noteikti ir mazāks nekā, piemēram, $5000 PCA galvenajā turnīrā. Tajā turnīrā visiem šiem spēlētājiem būs milzīgs pārsvars un peļņa.

Runājot par peļņu, WSOP galvenajā turnīrā es samaksāju $10 000 un uzskatu, ka šis ieguldījums jau uzreiz ir $40 000 līdz $50 000 vērts. 400% peļņa. Taču, spēlējot kādā no šiem Super High Roller turnīriem, ja kādam ir 15% peļņa, tas ir ļoti labs rādītājs.

PS: Ikviens, kurš samaksā par dalību šādos turnīros, uzskata, ka viņam ir pārsvars. Taču visiem nevar būt pārsvars. Vai daži no šiem spēlētājiem sevi māna un patiesībā viņi nevinnē?

DN: Ja turnīrā piedalās 20 spēlētāji un spēlē bez komisijas maksas, tad neapšaubāmi atsevišķi spēlētāji kļūdās, domājot, ka viņiem ir pārsvars. Augsto likmju spēlētāji parasti nemaksā komisijas maksu par pirmo dalību turnīrā, taču tā ir jāmaksā par atkārtoto dalību (pēc izkrišanas), tāpēc daudzi spēlētāji spēlē, nemaksājot komisijas maksu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja viņu līmenis ir tikai nedaudz labāks, lai beigtu turnīru pa nullēm, viņi šajos turnīros gūst peļņu. Šāds scenārijs parasti notiek tad, kad starp dalībniekiem ir daži amatieri. Taču, ja atskaita amatierus, manuprāt, vismaz 25-30% dalībnieku būs zaudētāji.

Es senāk jokoju, sakot, ka tu vari būt piektais labākais spēlētājs pasaulē, taču, ja tu spēlē pret tiem četriem, kuri ir labāki par tevi, tu esi vissliktākais!

PS: Kā esmu novērojis, mūsdienās spēle pirms "flopa" šķiet daudz pasīvāka nekā agrāk. Vai tas tā ir?

DN: Ap 2010. un 2011. gadu cilvēki spēlēja ārprātīgi. Tur bija likmju palielināšana sešas reizes pēc kārtas, tāda kā bravūra un mačo attieksme. Kā toreiz, tā arī šodien es domāju, ka tas bija muļķīgi. Tas vienkārši nav labs pokers! Laika gaitā cilvēki saprot, ka tas nav nepieciešams. Joprojām var sastapt otrās likmes palielinājumus ("3-bet"), taču "4-bet" likmes tik daudz vairs netiek izmantotas. Arvien biežāk ir sastopama obligāto likmju aizsardzība, likmju vienādošana un spēlēšana līdz "flopam". Tā ir optimālā spēles stratēģija. Laikā, kad likmes tika palielinātas četras un piecas reizes, to darīja tikai daži spēlētāji, un tagad viņi vai nu pasniedz frī kartupeļus vai arī ir iemācījušies adaptēties.


Negreanu 2009. gadā, kad palielināt likmi piecas reizes ar A-Q nebija nekas neparasts

PS: Vai Jums ir žēl, ka pārējā pokera pasaule ir sasniegusi Jūsu zināšanu līmeni?

DN: Nē, patiesībā man par to ir prieks. Laikā no 2003. līdz 2005. gadam mans prasmju līmenis bija krietni augstāks nekā citiem. Es spēlēju tā, kā to tolaik nespēlēja neviens. Godīgi sakot, spēlēt bija pārāk vienkārši. Es visur uzvarēju, turklāt tas nemaz nebija grūti.

Mana interese par iemaņu uzlabošanu nedaudz kritās, kurpretim pēdējo divu gadu laikā līmenis šajos Super High Roller turnīros ir stipri augstāks, nekā mans tā laika līmenis, kaut arī tagad es spēlēju daudz labāk nekā 2004. gadā! Patiesību sakot, 2004. gadā es apspēlēju pretiniekus visos turnīros, taču šodien šajos grūtajos turnīros es neesmu viens no labākajiem spēlētājiem.

PS: Vai tas ir vienkārši saistīts ar to, ka elites spēlētāju vidējais līmenis ir daudz augstāks?

DN: Es uzskatu, ka Fils Helmuts izrāda necieņu, bieži vien runājot par šiem jauniešiem kā par muļķiem un neprašām. Šie jaunieši 12 līdz 14 stundas dienā cītīgi apgūst spēles nianses. Tas attiecas uz jebkuru nozari - nav iespējams 15-20 gadus nemācīties un domāt, ka vari vienkārši ierasties un viņus apspēlēt. Viņi ir visaugstākā līmeņa spēlētāji savos labākajos gados un daudz strādā pie tā, lai spēlētu labi. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka ir iespējams ar viņiem sacensties, neieguldot tikpat daudz darba.

Raksta otrajā daļā: Daniels Negreanu runā par to, kuri jaunie censoņi apgrūtina viņa spēli, par Melnās piektdienas ietekmi un to vai Platinum Pass komplektu ieguvējiem patiešām ir izredzes uzvarēt PSPC...